Ik diena – jauni ziedēšanas vārti, bet tavi – pēkšņi aizcirtušies ciet. /Apškrūma/
Latvijas vasara pilnbriedā. Augi, kuri nes ražu, briedē savus augļus. Iestājies mierīgs periods, kad nav pavasara steigas un eiforijas, bet līdz rudens bagātības smagumam un rosībai vēl gana, ko gaidīt. Šai vasaras apogejā, kad viss skaistais ir iesākts un mierīgi turpinās, Ija, mūsu direktore, aizsteigusies mūžības dārzos. Ija, jau vairākus gadus 69.vidusskolas veidotāja, virzītāja, iedvesmotāja, daudzu ieceru autore, pēkšņi palikusi tikai mūsu atmiņās. Grūti aptvert, ka Liktenis viņai vēlējis būt tik aizrautīgai, aktīvai, neatlaidīgai, optimistiskai, allaž smaidīgai, bet bijis skops atvēlot laiku. Šīs zemes laiku…
Ija mūsu, darba kolēģu, skolēnu atmiņās būs mūžam smaidīga, sadarbībai atvērtā direktore, sirsnīgs cilvēks.
Pedagogu un tehnisko darbinieku kolektīvs izsaka visdziļāko līdzjūtību Ijas ģimenei, tuviniekiem, klusumā atceroties kopībā izdzīvoto laiku Rīgas 69.vidusskolā.
